Putni Ādažos: Migrācija un citi fakti

Ādažu apkārtnē sastopamas dažādas putnu sugas, kas šeit uzturas gan pastāvīgi, gan migrācijas laikā. Pavasarī un rudenī var novērot putnu pārvietošanos, īpaši gar Gaujas upes teritoriju. Migrējošie putni, piemēram, zosis un dzērves, izmanto šo apvidu kā atpūtas vietu ceļā uz ziemošanas vai ligzdošanas vietām. Ādažu militārais poligons ar savām atklātajām teritorijām piedāvā unikālu dzīvotni daudzām putnu sugām.

Sed ut perspiciatis unde omnis iste natus error sit voluptatem accusantium doloremque laudantium, totam rem aperiam, eaque ipsa quae ab illo inventore veritatis.

Ādažu putnu pasaules bagātība

Ādažu pilsēta, kas atrodas gleznainā Latvijas reģionā, var lepoties ar apbrīnojamu putnu daudzveidību. Pateicoties savam ģeogrāfiskajam novietojumam – tuvu Gaujas upei, Baltezeram un apkārtējiem mežu masīviem – šī nelielā pilsēta ir kļuvusi par mājvietu daudzām putnu sugām. Reģiona unikālā ekosistēma, kas ietver mitrājus, meža teritorijas un pilsētas parkus, rada ideālus apstākļus dažādām putnu kopienām.

Pastāvīgās sugas

Visu gadu Ādažos var novērot veselu virkni pastāvīgo putnu. Lielās zīlītes (Parus major) un zilzīlītes (Cyanistes caeruleus) ir bieži viesi pilsētas barotavās un parkos. To spilgtais apspalvojums atdzīvina pat visdrūmākās ziemas dienas. Lielo zīlīšu populācija reģionā tiek lēsta aptuveni 2000-3000 pāru.
Dzeņi arī veido ievērojamu daļu no vietējās ornitofaunas. Dižraibais dzenis (Dendrocopos major) visbiežāk sastopams pilsētas parkos un piepilsētas mežos, tā populācija ir aptuveni 200-300 pāru. Retāk var pamanīt vidējo dzeni (Dendrocopos medius) un mazo dzeni (Dendrocopos minor).
Sīļi (Garrulus glandarius) un vārnas (Corvus cornix) pārstāv vārnu dzimtu reģionā. Sīļi ar to raksturīgo rozā-brūno apspalvojumu un spilgti ziliem plankumiem uz spārniem ne tikai rotā vietējos mežus, bet arī spēlē svarīgu lomu ozolu un citu koku sēklu izplatīšanā. To populācija Ādažu apkārtnē ir aptuveni 300-400 īpatņu.

blut-tit-forest

Sezonālie migranti

Ar pavasara iestāšanos Ādažu ornitoloģiskā ainava ievērojami mainās. Jau martā var dzirdēt pirmās lauku cīruļu (Alauda arvensis) treles, kas atgriežas no ziemošanas. Aprīļa beigās atlido baltie stārķi (Ciconia ciconia) – vieni no vismīļākajiem un godātākajiem putniem latviešu kultūrā. Ādažos un apkārtnē ir aptuveni 15-20 ligzdojošu stārķu pāru, kas katru gadu atgriežas savās masīvajās ligzdās uz māju jumtiem, stabiem un īpaši uzstādītām platformām.

Maijs nes sev līdzi kukaiņēdāju putnu atlidošanu – bezdelīgu (Hirundo rustica), svīru (Apus apus) un lakstīgalu (Luscinia luscinia). Lakstīgalas, neskatoties uz savu necilo ārējo izskatu, piesaista uzmanību ar savu lielisko dziedāšanu, īpaši vakara un nakts stundās. Pēdējos gados to populācija reģionā tiek lēsta aptuveni 50-70 pāru.

Mitrāji ap Baltezeru piesaista dažādus ūdensputnus un piekrastes putnus. Šeit var novērot meža pīles (Anas platyrhynchos), lielās dūkures (Podiceps cristatus) un pelēkos gārņus (Ardea cinerea). Pavasara un rudens migrācijas laikā ezers kļūst par pagaidu mājvietu migrējošajām sugām, ieskaitot dažādus tārtiņveidīgos un pīles.

Migrācijas ceļi

Ādaži atrodas uz svarīga putnu migrācijas ceļa, kas savieno Ziemeļeiropu un Arktiku ar ziemošanas vietām Dienvideiropā un Āfrikā. Pavasara migrācija parasti sākas martā un turpinās līdz maija beigām, savukārt rudens migrācija tiek novērota no augusta beigām līdz novembrim.
Īpaši iespaidīgs skats ir dzērvju (Grus grus) un zosu rudens migrācija. Oktobrī virs Ādažiem var redzēt šo putnu V-veida kāšus, kas dodas uz ziemošanas vietām. Pēc ornitologu aplēsēm, caur reģionu katru gadu pārlido aptuveni 5000-7000 dzērvju
.

Retās un aizsargājamās sugas

Ādažu apkārtne kalpo arī kā dzīvesvieta vairākām retām un aizsargājamām putnu sugām. Starp tām ir mazais ērglis (Clanga pomarina), kas iekļauts Latvijas Sarkanajā grāmatā. Pilsētas apkārtnes mežos ligzdo 3-5 pāri šo majestātisko plēsīgo putnu.

Mitrājos var sastapt lielo dumpju (Botaurus stellaris) – noslēpumainu putnu, kas pazīstams ar savu raksturīgo “bumbulēšanas” saucienu. To populācija reģionā ir neliela, tikai aptuveni 10-15 pāru.

Kā Ādažu iedzīvotāji atbalsta putnus

Ādažu vietējā kopiena izrāda aktīvu interesi par spārnoto kaimiņu aizsardzību un atbalstu. Daudzi iedzīvotāji uzstāda barotavas savos dārzos, īpaši ziemas periodā, kad putniem ir grūti atrast dabiskos barības avotus. Vietējais ekoloģiskās izglītības centrs katru gadu rīko akciju “Ziemas barotava”, kuras laikā skolēni izgatavo un uzstāda barotavas pilsētas parkos.
Svarīgs putnu atbalsta aspekts ir mākslīgo ligzdu uzstādīšana. Pilsētas parkos un piepilsētas mežos var atrast daudzus strazdu būrīšus un zīlīšu būrīšus, ko izgatavojuši un uzstādījuši vietējie entuziasti. Īpaša uzmanība tiek pievērsta ligzdu platformu izveidei baltajiem stārķiem – tradīcija, kas sakņojas latviešu kultūrā, kur stārķis tiek uzskatīts par labklājības un veiksmes simbolu.
Vietējā pašvaldība arī sniedz savu ieguldījumu, saglabājot pilsētas zaļās zonas un veicot pasākumus dabisko dzīvotņu aizsardzībai. Pēdējos gados ir īstenoti projekti Baltezera piekrastes veģetācijas atjaunošanai, kas labvēlīgi ietekmējis ūdensputnu un piekrastes putnu populācijas.
Izglītojošām iniciatīvām ir nozīmīga loma izpratnes veicināšanā par vietējiem putniem. Ādažu skolas regulāri organizē ekskursijas putnu vērošanai profesionālu ornitologu vadībā. Katru gadu maijā tiek rīkota “Putnu diena”, kuras laikā iedzīvotāji var uzzināt vairāk par spārnotajiem kaimiņiem un to aizsardzības veidiem.
Vietējais putnu mīļotāju klubs “Ādažu spārni” nodarbojas ar putnu populāciju monitoringu un reto sugu dokumentēšanu. Kluba dalībnieki regulāri sniedz datus nacionālajām putnu uzskaites programmām, dodot ieguldījumu zinātniskajos pētījumos un dabas aizsardzības aktivitātēs.
Tādējādi Ādažu bagātīgā putnu daudzveidība ir ne tikai labvēlīgu dabas apstākļu rezultāts, bet arī vietējās kopienas aktīva atbalsta rezultāts. Pateicoties iedzīvotāju, izglītības iestāžu un vietējās pašvaldības kopīgajiem centieniem, pilsētas putnu pasaule turpina plaukt, sagādājot prieku vērotājiem un spēlējot svarīgu lomu reģiona ekoloģiskā līdzsvara uzturēšanā.