Rubenis. Foto: Agris Krusts
 

Balss ieraksts @ Putni.lv

   

Eiropā aizsargājama putnu suga, iekļauta Eiropas Savienības Putnu direktīvas I pielikumā. Sastopams Ziemeļu un centrālajā Eiropā, pāri Krievijai Sibīrijā, sasniedzot Mandžūriju.


Izskats
Rubenis ir vidēji liels putns ar īsiem izliektiem spārniem. Tēviņš melns ar baltu svītru uz spārniem, lirveida asti, baltām padusēm un zemasti. Mātīte mazāka, brūnraiba, ļoti līdzīga medņa mātītei, bet atšķirībā no tās ar šķeltu asti (mednim viegli noapaļota), nav arī rūsgana laukuma uz guzas. Jaunie putni līdzīgi mātītei. Dažkārt sastopami medņa un rubeņa hibrīdi – raķeļi, kas pēc izskata var līdzināties gan rubenim, gan mednim. Raķeļi novērojami galvenokārt rubeņu riestos.

Dzīvesveids
Rubenis pārsvarā ir nometnieks. Sastopams dažāda tipa purvos, krūmiem aizaugušās pārpurvotās pļavās, lapu koku un jauktos mežos ar izcirtumiem, laucēm, degumiem un līdzīgām klajām vietām, ko izmanto riesta vietām. Samērā bieži riesto arī tīrumos, ganībās un pļavās.

Rubeņu klātbūtni visvieglāk konstatēt pavasarī, kad notiek riests. Riestošanai raksturīga šņākšana, “rubināšana”, dažādu pozu demonstrēšana un riestojošu gaiļu cīņas. Mātītes šajā laikā parasti uzturas riesta perifērijā atsevišķi vai nelielās grupiņās. Rubeņi ir poligāmi putni – katra mātīte var pāroties ar vairākiem tēviņiem, un otrādi.

Rubenis pārtiek galvenokārt no augu izcelsmes barības (kadiķu ogām, brūkleņu, melleņu, zileņu un citu ogulāju ogām un lapām, priežu skujām, bērzu, alkšņu spurdzēm un pumpuriem). Vasarā nelielā daudzumā ēd arī skudras un citus kukaiņus.

Ziemas mēnešos rubeņi pulcējas baros. Nereti guļ sniegā, taču biežie atkušņi un pēkšņs sals tos var iesprostot zem sniega un tie var iet bojā.