04.08.17
Ādažu poligonā atjauno dabisko ūdens līmeni degradētajā Rampas purvā

Šā gada augustā nosusinātajā Rampas purvā Sējas novada teritorijā tiks uzsākti dabiskā ūdens līmeņa atjaunošanas darbi - plastmasas rievsienu un kūdras aizsprostu būvniecība uz meliorācijas grāvjiem, lai restaurētu 500 hektārus purva. Darbi turpināsies līdz 31. oktobrim un tos veiks SIA “Meliorācija – A.G.” un “ViaCon Latvija”, uzraudzīs SIA “Meliorācijas sistēmas”. Atjaunošanu īstenos atbilstoši SIA “Nāra” izstrādātajam būvprojektam.

Pirms darbu veikšanas LIFE+ projekta “Putni Ādažos” sadarbības partneris AS “Latvijas valsts meži” 150 hektāru teritorijā atbrīvoja purvu no apauguma ar kokiem un krūmiem.

Nosusināšanas ietekmētā Rampas purva atjaunošana ir viens no galvenajiem LIFE+ projekta uzdevumiem. Purvs ir viena no labākajām rubeņa ligzdošanas vietām Latvijā – te riesto līdz pat 60 rubeņu gaiļu. Rampas purvā barojas vai ligzdo arī citas Eiropā apdraudētas putnu sugas - purva tilbīte, dzērve, vakarlēpis, brūnā čakste, čūskērglis. Šeit konstatēta arī īpaši aizsargājama lakstauga - dižās jāņeglītes - nozīmīga atradne.

Rubenis. Foto: Agris Krusts.

Pagājušajā gadsimtā Rampas purva nosusināšanai ir rakti daudzi lielāki un mazāki meliorācijas grāvji, pa kuriem purvs strauji zaudē ūdeni. Rampas purvam kļūstot sausākam un aizaugot, rubeņi zaudē piemērotus klajumus riestošanai, bet purva tilbīte un dzeltenais tārtiņš – klaju ainavu ligzdošanai.  

No koka būvēti dambji, kas noblīvēti ar sfagnu sūnām, kā arī ar speciālas rievsienas un meniķi – ūdens regulatori šobrīd jau izvietoti uz vairākiem Rampas purva meliorācijas grāvjiem. Šos darbus veica iepriekšējā LIFE+ projektā “Ādaži”, kas noritēja no 2006. līdz 2009. gadam. Gruntsūdens līmeņa svārstībām seko līdzi, regulāri veicot mērījumus speciāli izveidotās akās.

Pasaulē purvu atjaunošana pēdējo gadu desmitu laikā kļūst arvien aktuālāka. Purva kūdras slānis kopā ar sfagnu sūnām darbojas kā sūklis, kas uzsūc nokrišņu ūdeņus. Dabiski ūdens notece no purva ir lēna un pakāpeniska, tādejādi novēršot apkārtējo teritoriju applūšanu pavasaros un rudeņos. Latvijā līdz šim veikti vairāki purvu atjaunošanas projekti, piemēram, atjaunots dabiskais ūdens līmenis Teiču purvā, Lielajā Ķemeru tīrelī, Cenas tīrelī un citur.

Augstie purvi un degradētie augstie purvi, kuros iespējama atjaunošanās, ir Eiropas Savienībā aizsargājamas dzīvotnes.