03.10.16
Sēnes, kukaiņi un citas boreālā meža dabas vērtības apskatītas Vides dienā

Saulainā septembra piektdienā Ādažu militārajā poligonā pulcējās Elejas, Ozolnieku, Grundzāles, Palsmanes, Smiltenes jaunsargi, Latvijas Dabas muzeja dabas pulciņu dalībnieki, Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centra un Nacionālo bruņoto spēku pārstāvji un žurnālisti.

Ādažu poligona Vides diena bija veltīta skuju koku meža veidam - boreālajam mežam, tā iemītniekiem un neparastam meža apsaimniekošanas veidam - kontrolētai zemsedzes dedzināšanai. Ap 100 pasākuma dalībnieki grupās devās dabā un apmeklēja trīs "kontrolpunktus", kuros tikās ar pieredzējušiem dabas pētniekiem.

Kritala - sauss guļošs koks ar retu vaboļu kāpuru darbības "pēdām". Foto: Ilze Ķuze

Dabas eksperte Sandra Ikauniece iepazīstināja ar elementiem, kas raksturo boreālo mežu. Daļa Ādažu poligonā esošo priežu mežu atzīti par retiem un aizsargājamiem boreālā meža biotopiem tādēļ, ka tajos ir dažāda vecuma koki, tostarp veci un lieli koki. Tāpat šajos mežos redzami gan stāvoši, gan guļoši sausi koki un atvērumi lapotnē vietās, kur, piemēram, izgāzies kāds no nokaltušajiem kokiem. Šī meža elementu daudzveidība rada mājvietu retiem augiem un dzīvniekiem, piemēram, aizsargājamām vaboļu, sēņu un ķērpju sugām. Boreālo mežu atjaunošanās vēsturiski bijusi saistīta ar meža ugunsgrēkiem. Vietās, kur mežs izdeg, kailajā augsnē iesējas jaunās priedes un citi augi, kuru attīstību nomāc bieza zemsedze. Ekskursija notika vietā, kur apmēram pirms trīsdesmit gadiem boreālais mežs militāro mācību ietekmē piedzīvojis nelielu ugunsgrēku - nodegusi zemsedze un apsviluši koku stumbri. Šobrīd redzams, ka zemi mozaīkveidā klāj balto ķērpju audzes un atrodami retie plakastaipekņi - to attīstībai nepieciešama atklāta vide, kas rodas pēc degšanas. Vietām balto ķērpju audzes un brūklenājus jau nomaina blīvākas sūnu un mellenāju audzes. Tāpat varēja apskatīt retu piepi, kas par dzīvesvietu izvēlējusies nokaltušu stāvošu liela apmēra priedi, un retu vaboļu darbības "pēdas" - vaboļu kāpuru aliņas uz zemes guļošā resnā priedē.   

Dabas eksperts Voldemārs Spuņģis ar jauno priedes dīgstu boreālajā mežā, kur šogad veikta zemsedzes kontrolētā dedzināšana. Foto: Gatis Dieziņš

Kukaiņu eksperts Voldemārs Spuņģis pasākuma dalībniekus pulcēja vietā, kur šogad veikta boreālā meža kontrolēta zemsedzes dedzināšana. Pasākuma dalībnieki varēja ar savām acīm pārliecināties, kā izdegušajā augsnē sāk dīgt jaunās priedītes, apskatīt apsvilušās priedes, izmērot cik augstu tās skārusi uguns ietekme, un uzzināt par retām un aizsargājamām kukaiņu sugām, piemēram, degumu krāšņvaboli, kuru attīstībai nepieciešama apdegusi koksne.

Sēņu eksperte Inita Dāniele. Foto: Ieva Mārdega

Mikoloģe Inita Dāniele iepazīstināja ar boreālā meža sēņu daudzveidību. Šādos nabadzīgā augsnē sastopamos priežu mežos galvenokārt mīt tā saucamās mikorizas sēnes. Tās ir sēnes, kuras veido simbiozi - abpusēji labvēlīgas attiecības ar kokiem. Sēņotnes pavedieni saaug ar augu saknēm un sēnes no koka iegūst barības vielas - oglekli un cukurus, bet koki ar sēņu palīdzību labāk uzņem minerālvielas un ūdeni. Šo sēņu starpā ir gan ēdamas, piemēram, priežu sviestbeka un rudmieses, gan indīgas - sarkanā un violetbrūnā mušmire. Varēja iepazīt arī sarkstošo mušmiri, kas, pretēji tās radiniecēm, ir ēdama sēne, un apskatīt vairāku sugu sēnes, kas mīt uz kritalām - guļošiem sausiem kokiem. 

Pasākuma dalībniekiem bija arī iespēja apskatīt militāro tehniku, ko Nacionālo bruņoto spēku karavīri izmanto militārajās mācībās Ādažu poligonā.  

Foto: Gatis Dieziņš/Jaunsardzes un informācijas centrs un Ilze Ķuze
Video: Jaunsardzes un informācijas centrs