C1 Biotopa, kur mīt Coracias garrulus, uzlabošana
Tiek īstenota

Lai uzlabotu retās zaļās vārnas ligzdošanas un barošanās apstākļus, Latvijas Ornitoloģijas biedrība projekta teritorijā izvietos 60 būrus ligzdošanai un 200 īpašus sēdkokus (2 metrus augsti, aptuveni 10 cm diametrā) ar "šķērskociņiem" staba galā, kas kalpos barības nolūkošanai. Aizsardzība pret plēsējiem (galvenokārt caunām) tiks nodrošināta, liekot plastikāta vai skārda loksnes ap kokiem, kuros atrodas būri (nosedzot stumbru apmēram 1,4-1,5 m garumā). Katru gadu ornitologi pārbaudīs būru apdzīvotību un ligzdošanas sekmes.

C2 Virsāju atjaunošana
Tiek īstenota

Izmantojot trīs dažādas metodes, tiks atjaunoti aizauguši virsāji 1100 ha platībā, lai radītu vai uzlabotu dzīves vidi stepes čipstei, rubenim, sila cīrulim, zaļajai vārnai, vakarlēpim un citām aizsargājamo putnu sugām: 

- vietās, kur virsājs aizaudzis ar bērziem un priedēm, veiks ciršanu - pavisam 500 ha platībā;

- pļaušana tiks veikta teritorijās ar viendabīgu veco viršu segumu vai citu biezu veģetāciju, kur nepieciešama fragmentācija, lai rosinātu jaunu viršu augšanu. Vecie un atmirušie virši tiks nopļauti 400 ha platībā. Aptuveni 100 ha tiks pļauti vietās, kur pirms tam veikta koku un krūmu ciršana. Nopļautais materiāls tiks savākts, lai virsājā novērstu lieku barības vielu uzkrāšanos;

- 300 ha virsāja (vietās ar veciem vai atmirušiem viršiem) tiks atjaunoti ar kontrolēto dedzināšanu. Teritorijā mazi neregulāra lieluma laukumi (10-500 m2) tiks izvietoti tā, lai nosegtu aptuveni 20 % (60 ha) no apsaimniekotās platības. Tas nodrošinās dzīvotnei raksturīgo mozaīkveida struktūru. Dedzināšana tiks izmantota kā atsevišķa atjaunošanas metode, kā arī tiks pielietota teritorijās, kas jau ir atjaunotas, izmantojot koku un krūmu ciršanu. Aptuveni 100 ha platības tiks dedzinātas pēc tam, kad tur tiks nocirsti koki un krūmi. Virsāju kontrolēto dedzināšanu organizēs projekta vadošais partneris Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centrs ar Nacionālo bruņoto spēku un Valsts meža dienesta atbalstu.

C3 Biotopa atjaunošanas ar zemes virskārtas noņemšanu paraugdemonstrējums
Tiek īstenota

Tiks veikta Latvijā jaunas virsāju apsaimniekošanas metodes - zemes virskārtas noņemšanas - aprobācija. Augsnes virskārta tiks noņemta apmēram 2-5 cm dziļumā mazos neregulāros laukumos (10-50 m2). Darbus veiks aptuveni 20 ha platībā (jeb 20 % no atjaunojamās teritorijas), tādējādi atjaunojot aptuveni 100 ha biotopu un radot mozaīkveida struktūru, kas ir raksturīga dabiskam virsājam. Kopā ar virsējo augsnes slāni tiks aizvāktas tajā esošās barības vielas. Tas samazinās teritorijas aizaugšanas risku nākotnē, tāpēc pozitīvā aktivitātes ietekme ilgs daudzas desmitgades.

C4 Biotopa Veci vai dabiski boreāli meži ( (9010*) atjaunošana
Tiek īstenota

Tiks atjaunoti 20 ha vecu vai dabisku boreālo mežu (9010*), izmantojot kontrolēto zemsedzes dedzināšanu. Darbs tiks veikts saskaņā ar rīcības plānu, ko izstrādās A4 aktivitātes laikā. Kontrolēto zemsedzes dedzināšanu organizēs projekta vadošais partneris Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centrs ar Nacionālo bruņoto spēku, AS „Latvijas valsts meži” un Valsts meža dienesta speciālistu atbalstu. Kopējo 20 ha platību paredzēts dedzināt septiņu atsevišķu pasākumu laikā, no kuriem katrs ilgs vienu dienu. Atbalstu no gaisa nodrošinās Nacionālo bruņoto spēku helikopters, kas nodrošinās uzraudzību un uguns dzēšanu, ja tā būtu nepieciešama.

Boreālo mežu pastāvēšana un atjaunošanās dabiski saistīta ar meža ugunsgrēkiem, kas novērš biezas zemsedzes veidošanos, ļauj iesēties jaunajām priedēm un veidot dažāda vecuma koku audzes. Saimnieciskajos mežos uguns ietekmei daļēji var pielīdzināt kailcirtes. Projekta teritorijā šobrīd meži netiek izmantoti mežsaimniecībā, un tā kā tajos notiek tikai taktiskās militārās mācības, nav arī ugunsgrēku. Tādēļ nenotiek meža dabiskā atjaunošanās. Projekta laikā izmantotā kontrolētā dedzināšana aizstās dabiskos traucējumus. Tas ilgtermiņā veicinās jaukta vecuma priežu audžu veidošanos, bet īstermiņā radīs labākus barošanās apstākļus zaļajai vārnai. Kontrolētā dedzināšana Latvijā ir jauna metode, tomēr citur Eiropā, it īpaši Skandināvijā, to veic jau vairākus gadu desmitus un ir uzkrājusies pieredze un zināšanas metodes izmantošanā, kā arī redzami tās pozitīvie efekti.

 

C5 Biotopa Degradēti augstie purvi, kuros iespējama vai noris dabiska atjaunošanās (7120) atjaunošana
Sagatavošanā

Meliorācijas skartā un degradētā augstajā purvā atjaunos dabisko hidroloģisko režīmu, aizberot grāvjus un būvējot aizsprostus. Darbi tiks veikti 500 ha platībā, saskaņā ar A5 aktivitātes laikā izstrādāto tehnisko projektu. Lai pastiprinātu atjaunotā hidroloģiskā režīma pozitīvo efektu uz purva ekosistēmu, A/S "Latvijas valsts meži" 150 ha platībā atbrīvos purvu no apauguma, kas izveidojies  meliorācijas seku ietekmē un padara purvu mazāk piemērotu raksturīgajām purva biotopu sugām.

Rampas purvs ir viena no labākajām rubeņa ligzdošanas vietām Latvijā. Purva teritorijā barojas vai ligzdo arī citas Eiropā apdraudētas putnu sugas - purva tilbīte, dzērve, vakarlēpis, brūnā čakste, čūskērglis.

C6 Preventīvie pasākumi dabas aizsardzības noteikumu pārkāpšanas novēršanai
Tiek īstenota

Lai novērstu aizsargājamo ainavu apvidus "Ādaži" dabas aizsardzības noteikumu pārkāpumus (teritorijas piegružošanu ar atkritumiem, koksnes zagšanu u.tml.), teritorijā tiks izvietotas sešas novērošanas kameras un izvietotas brīdinājuma zīmes par videonovērošanu. Kameru uzraudzību veiks Ādažu militārās bāzes patrulētāji, kas ieradīsies uz vietas, konstatējot noteikumu pārkāpumus. Materiāls tiks iesniegts policijai, Valsts meža dienestam vai Dabas aizsardzības pārvaldei atkarībā no pārkāpuma veida. Lai ierobežotu piekļuvi teritorijai, tiks arī slēgti 40 meža ceļi. Uz 15 meža ceļiem izvietos barjeras, 25 meža ceļi tiks slēgti, uz tiem izvietojot lielus akmeņus vai tos pārrokot.