C1 Biotopa, kur mīt Coracias garrulus, uzlabošana
Tiek īstenota

Zaļā vārna (Coracias garrulus) ir vidēja izmēra košs, spēcīgs, dienvidniecisks putns, kas sastopams sausās, siltās un klajās ainavās ar reti augošiem kokiem. Kādreiz Latvijā parasta, šobrīd zaļā vārna ir uz izmiršanas robežas gan pie mums, gan kaimiņvalstīs. Projekta laikā tiek uzlaboti zaļās vārnas ligzdošanas un barošanās apstākļi. Projekta partneris Latvijas Ornitoloģijas biedrība Ādažu poligona teritorijā izvietoja 55 būrus ligzdošanai un 200 sēdkokus. Apmēram 2 metrus augstie sēdkoki ar "šķērskociņiem" staba galā kalpo barības nolūkošanai. Aizsardzība pret plēsējiem (galvenokārt caunām) tiek nodrošināta, liekot plastikāta vai skārda loksnes ap kokiem un stabiem, kuros atrodas būri (nosedzot stumbru apmēram 1,5 m garumā). Katru gadu ornitologi pārbauda būru apdzīvotību un ligzdošanas sekmes.

C2 Virsāju atjaunošana
Tiek īstenota

Neapsaimniekots virsājs aizaug. Krūmi un koki ne vien fiziski aizņem vietu, bet arī rada papildus noēnojumu sauli, un klajumu mīlošajiem viršiem, kavējot jauno dzinumu attīstību. Virši pamazām iznīkst. Lai uzturētu klajo ainavu un virsājiem būtu iespēja atjaunoties, tie ir regulāri jāapsaimnieko.

Projekta laikā tiek atjaunoti aizauguši virsāji 1100 ha platībā.

Tiek izmantotas trīs dažādas metodes:

  • 698 ha platībā virsājs tiek attīrīts no liekā apauguma (bērziem un priedēm);
  • 147 ha platībā virsājs tiek pļauts. Aptuveni 100 ha tiks pļauti vietās, kur pirms tam veikta koku un krūmu ciršana. Nopļautais materiāls tiek savākts, lai virsājā novērstu lieku barības vielu uzkrāšanos;
  • 370 ha platībā, vietās, kur ir veci un pārauguši virši, tiek izmantota kontrolētā dedzināšana.

Atjaunotie virsāji kļūst par uzlabotu dzīves vidi stepes čipstei, rubenim, sila cīrulim, zaļajai vārnai, vakarlēpim un citām aizsargājamām putnu sugām.

C3 Biotopa atjaunošanas ar zemes virskārtas noņemšanu paraugdemonstrējums
Tiek īstenota

Viršu sēklas uzdīgst tikai kailā augsnē, tālab ar augsnes virskārtas noņemšanu vienmuļu virsāju var padarīt daudzveidīgāku, atverot dzīves nišas plašākam sugu skaitam.

Projekta laikā tiek izmantota Latvijā jauna metode – augsnes virskārtas noņemšana. Augsnes virskārta tiek noņemta apmēram 5-20 cm dziļumā neregulāros laukumos (līdz 3 ha). Darbi tiek veikti kopā 20 ha platībā (jeb 20 % no atjaunojamās teritorijas), tādā veidā atjaunojot 100 ha biotopu un radot virsājam raksturīgu mozaīkveida struktūru.

Augsnes virskārtas noņemšana samazina teritorijas aizaugšanas ātrumu nākotnē un pozitīvi ietekmēs virsāja kvalitāti daudzus gadus.

C4 Biotopa Veci vai dabiski boreāli meži ( (9010*) atjaunošana
Tiek īstenota

Dabiskie vides traucējumi mežā veido koku sastāva un vecuma daudzveidību, proti, pēc “traucējuma” mainās apgaismojums, mitrums un temperatūras režīms. Boreālajos mežos raksturīgākie dabiskie “traucējumi” ir vējš un uguns. Nekontrolēti meža ugunsgrēki mūsdienās tiek savlaicīgi novērsti. Tomēr boreālā meža pastāvēšanai un atjaunošanai uguns klātbūtne ir nepieciešama. Bioloģisko daudzveidību boreālajos mežos var saglabāt,– izmantojot tādas apsaimniekošanas metodes, kas imitē dabiskos “traucējumus”, piemēram, kontrolēto dedzināšanu. Latvijā tā ir jauna metode, taču citur Eiropā, it īpaši Skandināvijā, to praktizē jau vairākus gadu desmitus. Projekta laikā tiek atjaunoti 20 ha vecu vai dabisku boreālo mežu (9010*). Darbs tiek veikts saskaņā ar rīcības plānu, ko izstrādāja A4 aktivitātes laikā. Kontrolēto zemsedzes dedzināšanu organizē projekta vadošais partneris Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centrs ar Nacionālo bruņoto spēku un Valsts meža dienesta speciālistu atbalstu. Kontrolētā dedzināšana novērš biezas zemsedzes veidošanos, ļauj iesēties jaunajām priedēm un veidoties jaukta vecuma koku audzēm.

 

C5 Biotopa Degradēti augstie purvi, kuros iespējama vai noris dabiska atjaunošanās (7120) atjaunošana
Tiek īstenota

Aizsargājamo ainavu apvidus "Ādaži" teritorijā ietilpst Rampas purvs, kā arī citi mazāki purvi. Tie ir intensīvi meliorēti, tādēļ tajos pazeminājies ūdens līmenis un tikai dažviet saglabājušās dabiskās purviem raksturīgās augu sabiedrības. Rampas purva ūdens līmeņa atjaunošanas darbi tiek veikti 500 ha platībā saskaņā ar A5 aktivitātes laikā izstrādāto tehnisko projektu, uz meliorācijas grāvjiem būvējot aizsprostus. Lai pastiprinātu atjaunotā hidroloģiskā režīma pozitīvo efektu uz purva ekosistēmu, projekta partneris, A/S "Latvijas Valsts meži", 150 ha platībā atbrīvoja purvu no liekā apauguma. Rampas purvs ir viena no labākajām rubeņa ligzdošanas vietām Latvijā. Purva teritorijā barojas vai ligzdo arī citas Eiropā apdraudētas putnu sugas - purva tilbīte, dzērve, vakarlēpis, brūnā čakste, čūskērglis.

C6 Preventīvie pasākumi dabas aizsardzības noteikumu pārkāpšanas novēršanai
Tiek īstenota

Lai novērstu aizsargājamo ainavu apvidus "Ādaži" dabas aizsardzības noteikumu pārkāpumus (teritorijas piegružošanu ar atkritumiem, koksnes zagšanu u.tml.), teritorijā ir izvietotas sešas novērošanas kameras un izvietotas brīdinājuma zīmes par videonovērošanu. Kameru uzraudzību veic Ādažu militārās bāzes karavīri. Ja novērošanas materiālos tiks atklāti pārkāpumi, attēli tiks iesniegti policijai, Valsts meža dienestam vai Dabas aizsardzības pārvaldei atkarībā no pārkāpuma veida. Lai ierobežotu piekļuvi teritorijai, tika slēgti 40 meža ceļi – izvietojot barjeras vai pārrokot tos.